Intervija ar zobārstniecības klīnikas SIROWA Rīga vadītāju un zobārstu Armandu Ozoliņu
Pārliecināts Toyota Avensis piekritējs, aktīvs F-1 fans, uzticams un prasmīgs zobārsts – tā īsi varētu raksturot Armandu Ozoliņu, zobārstniecības klīnikas SIROWA RĪGA vadītāju. Viņa darba kabinets iekārtots medicīniskām manipulācijām neierastos toņos – tumšs bordo mijas ar melnu, pat galvenā zobārstniecības iekārta ar visu aprīkojumu te izskatās kā patīkams, interjeru papildinošs elements. Labot zobus šādā estētiskā vidē nudien varētu būt patīkami!
Dakteris Armands ir mediķis paaudžu paaudzēs. Ārsts bija viņa vectēvs, ārste joprojām ir mamma. Bērnībā, pa mammas darbavietu, slimnīcu, izdzīvojies, puika, protams, saprata, ka nekas cits viņu tā nesaista kā medicīna. Loģisks turpinājums pēc vidusskolas absolvēšanas bija studijas toreizējā Medicīnas Akadēmijas (tagad Rīgas Stradiņa universitāte), kur priekšroka tika dota Stomatoloģijas fakultātei. „Vīlies neesmu, lai gan reiz gribējās „pārmesties” uz kādu citu jomu. Tolaik „topā” bija strādāt par pārstāvi farmācijas kompānijā. Tur deva mašīnu, apmaksātu mobilo, klāt vēl laba alga – vilinājumi labu labie. Izturēju konkursu kādā uzņēmumā, bet direktors, pirms pieņēma mani darbā, skaidri un gaiši pateica: „Tu pastrādāsi te pusgadu, Armand, un darbs tev būs apnicis.” Tagad saku „paldies” šim kungam, jo viņš mani atturēja no pārsteidzīgas lēmuma pieņemšanas. Es priecājos, ka paliku strādāt zobārstniecībā,” saka Armands.
Ar žiguli iebrauc jaunajā gadsimtā
Ikdienā Armands pārvietojas ar sudraboti pelēku Toyota Avensis universāli. „Tā laikam ir vispopulārākā auto krāsa Latvijā,” viņš smej, „netīrumi uz auto virsmas vismazāk redzami.” Avensis zobārstam uzticami kalpo jau sesto gadu, taču ilgākās „attiecības” Armandam gan bijušas ar sesto žiguli. „Tā bija mammas mašīna, iegādāta 80. gadu beigās. Es tiesības ieguvu 1997. gadā un ar žigulīti varēju pilnveidot savas braukšanas prasmes. Iebraucām ar žiguli 21. gadsimtā un tikai 2002. gadā beidzot iegādājām jaunu auto VW Passat. Atceros, žiguli atstājām autosalonā pārdošanai, bet izbraucām laukā ar jaunu auto. Mamma mazliet bažījās, ka varbūt žigulīti tomēr vajadzēja paturēt, jo iesākumā viņa baidījās braukt ar jauno mašīnu. Es biju strikts – ja ir jauns auto, tad ar to ir jābrauc, citādi ar žiguli vēl brauks 15 gadus,” atceras Armands.
Vecais, labais žigulītis gan vēlāk esot redzēts pilsētas ielās, un draugi pārmetuši, ka nevajadzējis pārdot šo relikviju, ar kuru tik daudz jauku atmiņu un piedzīvojumu saistīts. „Atminos ka pati braukšana žigulī bija piedzīvojums – sēdekļu atzveltnēm divas pozīcijas: vai nu stāvus vai guļus, „ātrumkloķis” ik pa laikam izrāvās no savas vietas. Sava jautrība tai visā bija,” mazliet nostalģisks ir Armands.
Bez ksenona lukturiem nekur
Pašreizējo auto Armands iegādāja 2006. gadā. „Ģimenē gaidījām pirmdzimto un, saprotams, lūkoju pēc auto ar lielāku ietilpību, lai var ievietot bērnu ratus. Šo to biju paskatījis, bet domas sliecās uz Toyota pusi. Kādā sestdienā kopā ar diviem draugiem aizbraucām uz Amserv Motors autosalonu. Viens draugs jau todien pasūtīja savu izvēlēto Avensis universāli, es to izdarīju pēc pāris dienām, bet trešais draugs pēc gada šeit pat iegādāja vienu no Lexus IS modeļiem. Avensis man iepatikās uzreiz! Izvēlējos modeli ar 2 litru benzīna dzinēju, ādas salonu un maksimāli iespējamo aprīkojuma komplektāciju,” stāstu par savu auto turpina Armands. „Pie „ekstrām” cilvēks pierod. Tagad nevaru iedomāties, kā agrāk varēju braukt bez ksenona lukturiem vai nebija elektroniski regulējamu sēdekļu!? It kā manuāli to izdarīt būtu ātrāk, bet elektriski tas notiek precīzāk. Nianses, bet ikdienā man tās ir būtiskas. Izvēloties ādas salonu, neesmu kļūdījies. Dēlam pāris reižu mašīnā ir palicis slikti – ar salveti notīru sēdekļus, pēc tam mājās ar mitru lupatiņu un nekādu pēdu vairāk,” viņš stāsta.
Pēc Armanda domām Avensis ir īsts ģimenes auto, kas „liek nolaisties uz zemes” un braukt rāmi un apdomīgi. Ar šo auto skriet vienkārši nepiedienas, savukārt, ja gribas paskriet vējiem līdzi, Armands kādam draugam palūdz aizdot golfiņu.
Uz vasaras pusi Armands prāto, vai universāli nevajadzētu nomainīt pret jauno Avensissedanu: „Mazajai meitai jau būs gads, lielos ratus nevajadzēs, varētu pāriet uz sedana tipa auto. Droši vien tas būs Avensis – man iepaticies šis modelis.”
Uz F-1 ar helikopteru
„Mans lielākais vaļasprieks un atpūta ir mana ģimene, taču ir kāda aizraušanās, kam sekoju līdzi jau teju 20 gadus –Formula 1. Kopš 1992. gada fanoju par Maclarenkomandu un sekoju līdzi visām norisēm šajā komandā. Par Formulu fanoju, kopš F-1 sacīkstes varēja „noķert” tikai caur satelīttelevīziju. Pats trīs reizes esmu apmeklējis sacīkstes klātienē, un katrs brauciens uz tām ir bijis vesels piedzīvojums,” dakteris sajūsmināti stāsta.
Pirmais brauciens bija uz Hokenheimas trasi Vācijā. „Toreiz apmeklēju kādu starptautisku semināru par zobu implantiem, un mūsu atpūtas programmā ietilpa lidojums ar helikopteriem uz F-1 sacīkstēm. Grandiozu iespaidu netrūka! Otro reizi kopā ar sievas brāli braucām uz sacīkstēm Stambulā. Sacīkstēm beidzoties, bija iespēja izskriet uz trases un aizkļūt līdz apbalvošanas ceremonijai. Savukārt sievas brālis, izmantojot pēcsacīkšu jezgu, pārlēca pār sētu un iekļuva boksu teritorijā. Trešo reizi F-1 klātienē skatīju Singapūrā, kas līdz šim ir tālākais punkts manā ceļojumu kartē,” atklāj Armands.
Sievu sūta pie cita
Zobārsts reiz nu ir tā profesija, kur pacientiem iespējas „izkratīt” sirdi laikam ir vismazākās. Kā runāsi, ja zobārsts pa muti „krāmējas”? Armands raženi nosmej un saka, ka pacienti paspēj izrunāties ar medmāsiņu līdz dakteris ienāk kabinetā. Dienas laikā izdodas apkalpot vidēji astoņus cilvēkus, katram veltot ap stundu laika. Citkārt ir darbi, kur vienam cilvēkam nepieciešamas veltīt uzreiz vairākas stundas vai turpināt darbus pēc nelielas pauzes.
Uzdodot jautājumu, vai zobārsti turas pie līdzīga principa kā ķirurgi – tuviniekus neārstē? Armands piekrītoši pamāj: „Jā, tas tiesa, savus ģimenes locekļus neārstējam. Mums ar kolēģi ir tāds „draugu barters” – viņš labo zobus manai sievai, es viņējai.”
Investīcija kārtīga džipa apmērā
Lai arī mūsdienu zobārstniecība piedāvā augstu servisu un plašas iespējas, padomju laika priekšstati un negatīvie stereotipi par zobu labošanu kā vienu no baisākajiem un sāpīgākajiem dzīves notikumiem, iznīdējami grūti.
Armands atzīst, ka pacienti par pašu nepatīkamāko mirklis uzskata anestēzijas „šprici”, kas spēj iebaidīt pat varenus, spēkpilnus vīrus. Pārējais process atkarīgs no ārsta profesionalitātes, jo dažkārt „sāp ar visu anestēziju” tikai tāpēc, ka zobārsts nav nogaidījis visu laiku, kamēr tā pilnībā iedarbojas.
Ja pacients tik un tā ir bezgala sanervozējies, klīnikā viņam tiek piedāvāti viegli nomierinoši līdzekļi. Vienīgais nosacījums, pēc zobārsta apmeklējuma mājup jādodas pavadoņa uzraudzībā, jo cilvēks, kā saka Armands, „ir mazliet apdullis”.
Ja bailes ir absolūti nepārvaramas vai arī ir vēlme pēc iespējas ātrākā laikā salabot vairāk zobu, zobārstniecības klīnika SIROWA RĪGA ir viena no retajām, kas piedāvā zobu labošanu un ārstēšanu vispārējā anestēzijā (narkozē). „Apgulies, aizmiedz un pamosties ar veseliem un skaistiem zobiem”, Armands paskaidro. Salaboto zobu skaits gan esot atkarīgs no to bojājuma pakāpes un tā, cik daudz izdodas paveikt narkozes iedarbības laikā. Šādu pakalpojumu ārsts salīdzina ar investīciju kārtīga apvidus auto apmērā – ne jau burtiski naudas ziņā, bet gan kā nopietnu ieguldījumu savā veselībā, kas ietekmē cilvēka vispārējo veselību, pašsajūtu, uzlabo izskatu un dzīves kvalitāti. Mūsu klīnikas investīcijas, lai pacientiem piedāvātu ārstēšanu vispārējā anestēzijā (narkozē) gan mērojamas džipa apjomā.
„Ar zobiem ir tāpat kā ar auto – tiem nepieciešama „regulāra tehniskā apskate, kopšana, salona tīrīšana, kosmētiskās procedūras”, lai izvairītos no nopietnām problēmām, zobu labošanas vai lielākiem „remontdarbiem”. Līdzīgi kā Jūsu izvēlētais auto zīmols un tā modelis, Jūsu smaids liecina par Jūsu dzīves stilu, dzīves kvalitāti. Tā ir Jūsu vizītkarte! Uz svarīgu biznesa tikšanos taču nebrauksiet ar netīru auto vai tukšām riepām?! Tāpat ir ar zobiem – reizi pusgadā noteikti jāapmeklē higiēnists, kas veiks „zobu higiēnas tehnisko apkopi”, bet savlaicīgi palīdzēs Jums pamanīt arī citas problēmas mutē, un, ja tādas būs, ieteiks doties pie speciālista. Par higiēnistu nedrīkst aizmirst arī tad, ja esat kārtīgi salabojuši zobus un domājat, ka nu gadus 20 var dzīvot mierīgi,” atgādina zobārsts!
Skatīt publikāciju žurnālā AMSERV Ziņas (PDF), aprīlis 2012
Reģistratūra: