Zobārstniecības klīnika SIROWA Rīga bija viena no pirmajām privātajām klīnika Latvijā, kas piedāvāja zobārstniecību vispārējā anestēzijā (narkozē), nodrošinot šo procedūru ar modernāko aprīkojumu, kas nepieciešams tās veikšanai. Klīnikas mārketinga direktors Kristers Dzenis stāsta, ka: „klīnika ir investējusi gan modernas aparatūras iegādē, kā arī klīnikas personāla apmācībā un pieredzējušu speciālistu piesaistē, lai sniegtu pilnvērtīgu, atbildīgu aprūpi un personīgu attieksmi pacientiem, kā arī izpildītu visus normatīvus, ko pieprasa šīs ārstēšanas ieviešana.”

Ar pašiem mazākajiem pacientiem ir daudz grūtāk „sarunāt”, ka zobārsta krēslā jāsēž pavisam mierīgi un zobu ārstēšanas procedūra ir pavisam vienkārša un nesāpīga.

Zobārstniecības klīnikas SIROWA Rīga speciālisti Dr. Signe Ozoliņa (sertificēta vispārējā zobārste) un dr. Jānis Kolbergs (anesteziologs-reanimatologs) atbildēs uz jautājumiem par zobārstniecību vispārējā anestēzijā pašiem mazākajiem pacientiem-bērniem. 

Kāpēc mūsdienās maziem bērniem ir tik slikti zobi?

Dr. Signe Ozoliņa: „Neskatoties uz civilizācijas attīstību un mūsdienu sabiedrības labklājības līmeni kopumā,  kā arī plašo mutes dobuma līdzekļu klāstu, zobi arvien bojājas. Iemesli ir dažādi, taču galvenokārt mūsu mutes dobuma veselību ietekmē mūsu uzturs, ģenētika, kā arī regulāras rūpes par mutes dobuma higiēnu un veselību. Nepietiekams kalcija un fluora daudzums, ko uzņemam ar pārtiku, dzeramo ūdeni, arī var būt viens no iemesliem, jo, piemēram, Latvijā ir vidēji zems fluora saturs dzeramajā ūdenī.

Zobu kariess (caurums zobā) ir lokāla slimība zobā, ko izraisa aplikuma baktērijas, kas nevar eksistēt bez ogļhidrātiem — cukura, saldumiem, sulām, miltu izstrādājumiem, augļiem, medus utt. Tāpat bērnu zobu bojāšanos ietekmē arī vitamīnu trūkums, medikamentu lietošana — saldi sīrupi, antibiotikas un citi medikamenti, kas izjauc  mutes mikrofloru, sekmējot kariesa baktēriju veidošanos. Kariess bērnu zobos viennozīmīgi ir ģimenē nepareizas ēšanas un dzeršanas, kā arī nepietiekamas zobu higiēnas rezultāts. Diemžēl, cauri bērna zobi ir sekas vecāku nezināšanai un nepareiziem paradumiem.

”Kariess bērnu zobos viennozīmīgi ir ģimenē nepareizas ēšanas un dzeršanas, kā arī nepietiekamas zobu higiēnas rezultāts. Diemžēl, cauri bērna zobi ir sekas vecāku nezināšanai un nepareiziem paradumiem.

Zobu veselība-vispārējā veselība

Dr. Signe Ozoliņa: „Dažkārt ir pārsteidzoši, ka vecākus pārāk nesatrauc, ka mazam bērnam ir cauri zobi, jo tie taču tik un tā drīz mainīšoties! Tāpat vecāki bieži vien apmeklē zobu higiēnas procedūras un veic profilaktiskās vizītes pie zobārsta, bet aizmirst, ka tas pats nepieciešams arī bērniem. Gribētu pievērst uzmanību, ka bojātā zobā ir infekcija, kas visu laiku izplatās. Normāli cilvēka organismam būtu ar to jātiek galā, bet gadījumos, kad ir novājināta imūnsistēma var rasties sarežģījumi. Ja mutē ir infekcija, tad tā var nelabvēlīgi ietekmēt sirds vārstuļu problēmas, nieru slimības un saasināt citas veselības problēmas organismā.”

Dr. Jānis Kolbergs: „Mēs bieži domājam, ka zobi ir tikai par smaidu, taču patiesībā mutes veselība ir cieši saistīta ar visa organisma veselību. Neārstēti zobi var radīt hronisku iekaisumu, sāpes un ietekmēt bērna ēšanu, miegu, attīstību un pašsajūtu. Tāpēc savlaicīga ārstēšana ir ieguldījums bērna kopējā veselībā.

Anesteziologa uzdevums šajā procesā ir nodrošināt, lai ārstēšana noritētu droši, mierīgi un bez sāpēm. Pirms procedūras rūpīgi izvērtējam bērna veselības stāvokli, procedūras laikā nepārtraukti sekojam līdzi visiem dzīvībai svarīgajiem rādītājiem un rūpējamies, lai bērns pēc ārstēšanas pamostos droši un komfortabli.

Ne mazāk svarīga ir arī emocionālā pieredze. Ja bērnam pirmā zobārstniecības pieredze ir pozitīva un bez bailēm, ir daudz lielāka iespēja, ka arī turpmāk viņš zobārstu apmeklēs ar uzticēšanos, nevis satraukumu. Tādējādi mēs ne tikai atrisinām šodienas problēmu, bet arī palīdzam veidot veselīgu attieksmi pret zobu aprūpi visas dzīves garumā.

Aicinātu vecākus nopietni apdomāt, kādas sekas bojāti zobi var atstāt uz bērna vispārējo veselību, kā arī zobu labošana piespiedu kārtā noteikti atstās nopietnu ietekmi arī uz nākamajām zobārsta apmeklējuma reizēm un visu turpmāko dzīvi. Daļa no mūsu mazajiem pacientiem, kas izmanto zobārstniecību vispārējā anestēzijā, ir tieši šādi sabiedēti bērni, kuriem pirmās vizītes pie zobārsta ir atstājušas negatīvu ietekmi, un ne vecākiem, ne ārstiem nav izdevies atrisināt situāciju.”

Kādēļ pirmie zobi ir tik svarīgi?

Dr. Signe Ozoliņa: „Uzskats, ka piena zobi nesāp, ir mīts. Sāp gan piena, gan patstāvīgie zobi, līdz ar to bērnam var būt ļoti nepatīkamas sajūtas.  Otrkārt, piena zobi ir tie, kas nodrošina pareizu žokļu augšanu un patstāvīga sakodiena attīstību, tāpēc piena zobi ir ļoti nepieciešami, lai Jūsu bērnam vēlāk būtu pareizs sakodiens un skaisti zobi. Treškārt, piena zobu agrīns zaudējums veicina nepareizu skaņu veidošanos un kavē pareizu runas attīstību. Visbeidzot, infekcija, ko rada bojāti piena zobi, ietekmē patstāvīgo zobu aizmetņus, līdz ar to jaunā, patstāvīgā zoba emalja var būt ar dažādiem defektiem. Ja zobiņi ir ļoti bojāti, uz tiem pat liek speciālus kronīšus, kas palīdz saglabāt zoba funkciju līdz zobu maiņai.”

Bērns baidās no zobārsta — ko darīt?

Dr. Signe Ozoliņa: „Vispirms vecākiem vajadzētu saprast, kāpēc šīs bailes vai nepatika ir radušās. Noteikti vajadzētu risināt situāciju un izrunāt ar pašu bērnu, nevis uzreiz piemērot konkrētas ārstēšanas metodes. Ārkārtīgi svarīga ir tieši pirmā pieredze bērnam pie zobārsta — vai tā ir profilaktiska vizīte vai akūts iekaisums. Mēs klīnikā cenšamies veidot patīkamu vidi gan bērniem, gan viņu vecākiem. Gādājam par to, lai no paša pirmā apmeklējuma bērni sadraudzētos ar zobārstu un jau pirmās rūpes sāktu ar atbildību par savu mutes veselību. Bieži vien bērnu vecāki ir pārsteigti, kad iesakām apmeklēt zobārstu jau no paša pirmā bērna zobiņa, taču bērnu vecākiem jāzina, ka regulārs zobārsta apmeklējums ir  svarīgs mutes veselības veicināšanai. Tieši bērnu zobārsts palīdz bērniem iemācīties pareizu zobu tīrīšanas tehniku un dod padomus, kā izvairīties no zobu bojāšanās. Jo agrāk tiks apmeklēts zobārsts, jo ātrāk iespējams konstatēt bērna mutes veselības stāvokli, zobu augšanu, žokļa attīstību, sakodienu, kas dod iespēju savlaicīgi paredzēt un novērst problēmas, kas varētu rasties nākotnē.

Svarīgs ir dialogs ar bērnu, kā arī mazā pacienta vecums — spēja komunicēt. Ja bērns ir nervozs, sabijies un netaisa vaļa muti un sadarbība nav iespējama, tad vispārējā narkoze varētu būt viena no izvēlēm, jo zobu  labošana pret bērna gribu nav metode, kas bērnam būtu vajadzīga — tā ir trauma uz visu mūžu.”

Kas ir zobārstniecība vispārējā anestēzijā?

Dr. Jānis Kolbergs: „Zobārstniecība vispārējā anestēzijā ir ārstēšanas metode, kas ļauj bērnam visu procedūras laiku mierīgi gulēt un neizjust ne sāpes, ne stresu. Anesteziologa uzdevums ir nodrošināt drošu miegu visas ārstēšanas laikā, nepārtraukti kontrolējot elpošanu, sirdsdarbību, asinsspiedienu un citus dzīvībai svarīgus rādītājus.

Pirms anestēzijas mēs rūpīgi izvērtējam bērna veselības stāvokli, pārrunājam visu ar vecākiem un pārliecināmies, ka procedūru var veikt maksimāli droši. Kad bērns ir iemidzis, zobārsts var netraucēti paveikt visu nepieciešamo ārstēšanu vienā vizītē, savukārt es visu šo laiku rūpējos tikai par bērna drošību un labsajūtu.

Mūsdienu vispārējā anestēzija ir ļoti precīzi kontrolējams process, un, to veicot sertificētai anesteziologu komandai ar atbilstošu aprīkojumu, tā ir droša un efektīva metode bērniem, kuriem citādi ārstēšanu veikt nav iespējams vai tā radītu pārlieku lielu stresu”.

Dr. Signe Ozoliņa: „Diemžēl daudziem vecākiem trūkst informācijas par vispārējo anestēziju zobārstniecībā, tāpēc pastāv uzskats, ka narkoze ir kaitīga, un izvēlas bērnu pie zobārsta nevest. Taču mūsdienu medicīna ir ievērojami attīstījusies, tāpat kā medikamenti.”

Kā praktiski notiek zobu labošana narkozē?

Dr. Signe Ozoliņa: „Vispirms tiek novērtēs mutes dobuma stāvoklis un noteikta nepieciešamā ārstēšana, kā arī ārstēšanai nepieciešamais laiks. Vajadzības gadījumā tiek izdarīti rentgena uzņēmumi. Šīs vizītes laikā arī tiks risināts jautājums par to, vai vispārējā anestēzija konkrētajā gadījumā tiešām ir nepieciešama, vai varbūt ir iespējams iztikt ar kādu vienkāršāku metodi.”

Dr. Jānis Kolbergs: „Pirms procedūras būs nepieciešams arī ģimenes ārsta nosūtījums, kurā tiek aprakstīts bērna veselības stāvoklis un asins analīze vispārējā veselības stāvokļa izvērtēšanai. Ja bērnam ir kādas saslimšanas, piemēram, kāda sirds slimība, tad mēdzam lūgt attiecīgā speciālista vērtējumu.

Procedūras dienā bērns kopā ar vecākiem ierodas klīnikā, un mēs vēlreiz izrunājam visus svarīgos jautājumus. Kad viss ir sagatavots, bērns tiek iemidzināts vispārējā anestēzijā. Kad viņš ir droši aizmidzis, zobārstu komanda var uzsākt ārstēšanu, savukārt mans uzdevums visas procedūras laikā ir nepārtraukti uzraudzīt bērna elpošanu, sirdsdarbību, asinsspiedienu un citus dzīvībai svarīgos rādītājus, lai nodrošinātu maksimālu drošību.

Pēc ārstēšanas anestēzija tiek pakāpeniski pārtraukta, bērns pamostas novērošanas telpā, un mēs pārliecināmies, ka viņš jūtas labi, pirms dodam atļauju doties mājās. Mūsu mērķis ir panākt, lai visa pieredze gan bērnam, gan vecākiem būtu pēc iespējas mierīga, droša un bez lieka satraukuma.”

Labošana beigusies. Kā jūtas bērns?

Dr. Jānis Kolbergs: „Kad zobu labošana ir  beigusies, 20 līdz 30 minūtes bērns vēl guļ. Pēc pamošanās 15 minūtes tiek veikta novērošana. Ja viss ir labi, bērns kopā ar vecākiem var doties mājās.

Protams, jāskatās, kāda ir bijusi ārstēšanas procedūra.  Piemēram, ja ir izrauts zobs — mutē ir brūce, un papildus mutē ir bijusi injicēta vietējā anestēzija. Šajā situācijā bērns mostas, viņam nesāp, bet viņš arī nejūt. Un tas bērnu dažkārt tracina — bāž mutē dūri, meklē zobus, plucina smaganas, viņš var būt niķīgs. Pēc zobu raušanas jāievēro arī daži nosacījumi attiecībā uz ēšanu — nedrīkst ēst, kamēr anestēzija pilnībā nav izgājusi, lai nesakostu vaigus, nedrīkst ēst cietu barību, lai nesaplēstu smaganas, nedrīkst ēst cepumus, kas var saiet brūcēs. Vecāki var būt mierīgi — vienmēr pirms laišanas mājās ārsts izstāstīs, kāds režīms jāievēro, cik ilgu laiku un kādas darbības jāveic nākotnē.”

Ja bailes ir stiprākas par sāpēm

Stomatofobijai jeb stiprām bailēm no zobārsta var būt dažādi iemesli: negatīva pieredze vai izteikti bojāti zobi bērnībā, saklausīti stāsti ģimenē vai masu medijos, kā arī nevēlēšanās uzzināt savu patieso mutes veselības stāvokli. Šādos gadījumos arī pieaugušajiem ir ieteicama zobārstniecība vispārējā anestēzijā. Tāpat šo anestēzijas veidu ietiecams izmantot, ja jāveic kādas sarežģītas operācijas, piemēram, sarežģīta gudrības zoba ekstrakcija, zoba implanta ievietošana u.c.

Dažkārt cilvēki dzīvo maldīgos priekšstatos, neiedziļinoties reālajā situācijā, ka mūsdienu zobārstniecībai jau sen nav nekā kopīga ar neprofesionālu vai neiejūtīgu attieksmi pret pacientu un gluži vai „aizvēsturisko” zobārstniecību, kad nebija pieejama ne moderna tehnika, ne anestēzijas līdzekļu.

Zobārstniecības klīnika SIROWA Rīga piedāvā visa veida zobārstniecības pakalpojumus arī vispārējā anestēzijā (narkozē), gan pieaugušajiem, gan bērniem.